Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - D - dressage ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
dressage
6. garnēt (ēdienu); pielikt aizdaru
(garšvielas); meat ~ed with sauce — gaļa
ar mērci; 7. sagatavot augsni (sējai); dot
minerālmēslojumu; 8. iebraukt (zirgu);
9. apgriezt (krūmus); 10. bagātināt (rūdu);
11. mii. līdzināties; d. right! — ierindā, pa
labi, stāties!; 12. tekst. apretēt; 13. tehn.
apšūt (sienu u.tml.); to d. down —
1) sukāt zirgu; 2) stingri norāt; to d. up —
1) uzpost; 2) uzposties; 3) pārģērbties par;
4) pārn. izpušķot; to d. up facts — izpušķot
faktus; 0 ~ed [up] to kill (to the nines) —
lepni uzcirties
dressage [’dresa:3] n 1. (zirgu) iejāšana;
iejāde; 2. gatavošanās (jāšanas) sacensībām
dress-down [.dres’daun] n sl. stingrs rājiens
dresser8 [’dress] n 1. virtuves skapis; 2. amer.
tualetes galdiņš (ar atvilktnēm)
dresser* [’dress] n 1. feldšeris; 2. kostīmu
pārzinis; 3. skatlogu dekorētājs
dressing [’dresnj] n 1. apģērbšanās;
2. pārsienamais materiāls; field d. —
individuālā pakete; 3. kul. garnējums;
piedevas; (salātu) mērce; 4. mēslojums;
5. mii. līdzināšanās; 6. tekst. apretūra;
7. (arī d. down) sar. rājiens; to give smb. a
good d. — kādu stingri norāt
dressing-gown [’dresirjgaun] n ritasvārki
dressing-table [’dresnj.teibl] n tualetes
galdiņš
dressmaker [’dresjneika] n šuvēja
dressmaking [’dres.meikirļ] n (sieviešu
tērpu) šūšana
dress-preserver [’drespn,z3:v3] n sviedrlapa
dressy [’dresi]a 1. eleganti ģērbies; 2. (par
apģērbu) modems; elegants
drew sk. draw II
dribble [’dnbl] I n 1. pilēšana; 2. sp. dribls;
II v 1. pilēt; 2. siekaloties; 3. sp. driblēt
(bumbu)
driblet [’dnbbtļ n 1. drusciņa; mazumiņš; in
(by) ~s — pa kripatiņai; 2. piliens
dribs [dnbz] : d. and drabs sar. — niecīgi
daudzumi; to pay back in d. and drabs —
nolīdzināt parādu, atmaksājot niecīgas
summas
dried [draid] a žāvēts; kaltēts; d. milk —
piena pulveris; d. fish — kaltētas zivis
drier [’drais] sk. dryer
drift [drift] In 1.lēna tecēšana; 2.jūrn.
dreifs; 3. (notikumu) ievirze; 4 .(domu)
gaita; 5. pašplūsma; 6. (sniega) kupena;
(lapu) kaudze; 7. ģeol. sanesa; d. of sand —
ceļojošā kāpa; II v 1. peldēt (pa straumi);
nest (vēja virzienā); the boat ~ed out to
sea— laivu aizdzina jūrā; 2.jūrn. dreifēt;
3. sanest; sadzīt (sniegu, smiltis u.tml.);
4. ļauties pašplūsmai; a to d. apart —
izšķirties; atsvešināties
driftage [’dnftid3] n l.jūrn. dreifēšana;
2.jūrn. novirzīšanās no kursa
drifter [’drifts] n l.jūrn. drifters; 2. amer.
sl. klaidonis
drift-ice [’dnftais] n ledus vižņi
driftless [’dnftlss] a bezmērķīgs
driftnet [’dnftnet] n driftertīkls
driftwood [’dnftwud] n krastā izsviesti koki
drill3 [dnl] In 1. apmācīšana; dresūra;
[ieļdīdīšana; 2. treniņš; 3. mii. ierindas
apmācība; 4.: ~s pl — (sistemātiski
izstrādāti) vingrinājumi; d. in English
grammar— angļu valodas gramatikas
vingrinājumi; 0 what’s the [right] d.? —
kā to dara?; II v 1. apmācīt; dresēt; 2. trenēt;
3. veikt atkārtotus vingrinājumus; 4. mil.
veikt apmācības
drillb [dnl] I n urbis, urbjmašīna; II v urbt
drillc [dnl] I n 1. vaga; 2. rindu sējmašīna;
II v sēt rindās
drilld [dnl] n tekst. tiks
drillhall [’dnlhsil] n manēža
drillhole [’dnlhsul]« urbums
drilling3 [’dnhq] n 1. (sistemātiska)
vingrināšanās; 2. mii. apmācības
drillingb [’dnhij] n tehn. urbšana
drillion [’dnlisn] n amer. humor.
astronomisks skaitlis
drillship [’dnl/ip] n mācību burinieks
drily [’draih] adv sausi; neinteresanti
drink [dnqk] I n 1. dzēriens; soft ~s —
bezalkoholiski dzērieni; 2. (arī strong d.)
alkoholisks dzēriens; in d. — dzērumā; to
take to d. — kļūt par dzērāju; 3. (ūdens
u.tml.) malks; 4.: the d. sl. — jūra; 0 to
336
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
