Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - P - pūķis ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
429
pūķis — pulverveidīgs
P
(natural) flowers; lauku —es — wild
(field) flowers; mākslīgās —es —
artificial flowers; —u dobe —
flowerbed; — u izstāde — flower-show; — u
pārdevēja — florist; (uz ielas)
flower-girl; —u plauktiņš —
flower-stand; — u pods — flowerpot; — u
pušķis — bunch of flowers, bouquet,
nosegay; —u veikals — florist’s; — u
vītne — garland, wreath of flowers
pūķllis 1. mil. dragon, winged serpent;
2. (papīra) kite; palaist —i — to
fly* a kite
puķkopība floriculture, flower-growing
puķkopis florist, flower-grower
puķzirnīši sweet peas
pulcēšanllās assembly, gathering; —ās
vieta — assembly point;—ās laiks —
assembly time
pulcēt sk. pulcināt
pulcēties to assemble, to gather; to
get* together
pulcināt to assemble, to gather, to
get* together; (ap sevi) to rally
pulciņš 1. (cilvēku grupa) group,
circle; (skolā — arī) hobby group;
dramatiskais p. — dramatic circle;
2.: pionieru p. — young pioneer
detachment
pulējums polish; (metāla) burnish
pūl ||es effort; trouble; pains;
nemitīgas p. — persevering efforts; veltas
p. — useless effort; ar — ēm — with
an effort; with difficulty; bez
—ēm — without effort (difficulty);
uzņemties —es — to take* the
trouble; aiztaupīt —es — to save
one’s pains; tas ir pūju vērts — it
is worth the trouble; tas nav pūļu
vērts — it is not worth the trouble
pulēt to polish; (metālu) to burnish,
to buff
pulētājs polisher
pūlēties 1. to try hard, to exert
oneself; p. visiem spēkiem — to do*
one’s very best; to endeavour;
lūdzu, nepūlies! — don’t bother!, don’t
trouble!; 2. (smagi strādāt) to toil,
to labour; visu mūžu p. — to toil
all one’s life through
pulgot to discredit, to defame, to
slander
pūliņi effort; trouble; pains; endeavour
pūlis crowd; (liels — ari) throng
pulks 1. mil. regiment; 2. (ļaužu)
crowd
pulksten: p. piecos — at five o’clock
pulkstellnis (galda, sienas) clock;
(rokas, kabatas) watch; (rokas — ari)
wrist-watch; saules p. — sun-dial;
smilšu p. — sand-glass; —ņa
mehānisms — clockwork; uzvilkt
— ni — to wind* [up] the watch (or
clock); nostādīt —ni — to set* the
watch (or clock); pagriezt — ni uz
priekšu — to put* the watch (or
clock) on; pagriezt — ni atpakaļ —
to put* the watch (or clock) back;
p. ir ātrāks — the watch (or clock)
is fast, the watch (or clock) gains;
p. ir vēlāks — the watch (or clock)
is slow, the watch (or clock) loses;
pēc mana —ņa ir divpadsmit — it is
twelve o’clock by my watch; p. sit
divpadsmit — the clock strikes
twelve; cik p.? — what is the time?,
what time is it?; p. ir puspieci —
it is half past four; iet kā p. —
goes like clock-work
pulkstenīte bot. bluebell
pulksteņdarbnīca watch-repair shop
pulksteņķēde watch-chain
pulksteņmeistars watchmaker
pulksteņrādītājus hand; —a virzienā —
clockwise
pulkvedis colonel
pulovers pullover
pulpa pulp
pulsācija pulsation, pulse
pulsllēt to pulsate, to pulse, to beat*;
(stipri) to throb; —ējošs —
pulsatile, pulsatory
puls||s pulse; —a biežums — pulse
rate; ātrs p. — quick pulse;
nevienāds p. — irregular (uneven) pulse;
p. ar pārsitieniem — intermittent
(dropped-beat) pulse; vājš p. —
obliterated pulse; skaitīt — u — to
take* the pulse; taustīt — u — to
feel* the pulse
pults desk; stand; nošu p. —
music-stand; diriģenta p. — conductor’s
stand; vadības p. tehn. — control
panel
pulverllis 1. powder; 2. (šaujamais)
gunpowder; saberzt —ī — to
make* mincemeat (of); paost —i —
to smell* powder; velti šķiest —i —
to waste one’s powder and shot
pulverizators pulverizer, sprayer, spray
pulverizēt to pulverize, to spray
pulverveida-, pulverveidīgs powder-like
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
