Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - Verständlichkeit ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
602
Verständlichkeit — verstocken
II. adv. 1. (deutlich hörbar)
sadzirdami, kā sadzirdams; (deutlich) skaidri;
2. fig. (faßlich) saprotami, kā
saprotams; (klar) skaidri.
Verständ’|ļlichkeit, f. saprotamība, f. -nis,
n. -(ss)es, pl. -(ss)e, izpratne, f.; iejūta,
f.; er hat kein - für Poesie, viņš nekā
nejēdz no poēzijas,
verständ’nis II innig od. -voll, adj.
saprātīgs, saprašas pilns,
verständ’nislös, adj. nesaprātīgs.
Verständ’nislösigkeit, f. nesapratne, f.
verstänk’ern, v. a. sasmirdināt.
verstärken, I. v. a. pastiprināt; (dem
Umfange, der Zahl nach) pavairot; die
Stimme *, spēcināt balsi; die Posten
pavairot sargus; II. v. refl. sich
pastiprināties.
Verstär’kung, f. 1. (als Tätigkeit)
pastiprinājums, m.; pavairojums, m.; 2.
(Verstärkungstruppen) -en erhalten,
dabūt palīga pulkus.
Verstär’kungstruppen, f. pl. palīga od.
papildu pulki, m. pl.
verstat’ten, v. a. atļaut, atvēlēt.
Verstattung, f. pl. -en, atļauja, f.
verstau’ben, v. n. 1. (sich mit Staub
bedecken) apputēt, pieputēt; 2.
(verfliegen) izputēt; lassen, izputināt,
verstau’chen, v. a. izmežģīt; (zu stark
recken) pārstaipīt; die Hand
izmežģīt roku.
Verstau’chung, f. pl. -en, izmežģījums,
m.
Versteck’, n. -(e)s, pl. -e, 1. (Ort)
slēptuve, f.; (Hinterhalt) glūnētuve, f.; 2.
(Verstecken) slēpšanās, f.; spielen,
slēpties.
versteck’en, I. v. a. paslēpt, noslēpt; II.
v. refl. sich slēpties, paslēpties,
noslēpties; fig. sich (hinter jemm.)
meklēt (kādam aiz muguras) glābiņu.
Versteck’en, n. v. Versteck, 2.
versteckt’, I. adj. 1. (verborgen) paslēpts;
(geheim) slepens; sich halten,
slēpties; 2. fig. netiešs; -er Vorwurf,
netiešs pārmetums; 3. fig. (tückisch) -er
Mensch, ļaunprātīgs cilvēks, cilvēks,
kas slēpj savus nodomus; II. adv.
netieši.
Versteckt’heit, f. izlikšanās, f.;
nodomu slēpšana, f.
verstē’hen, I. v. a. (v. stehen) (part. p.
verstan’den) 1. (deutlich hören)
dzirdēt; man kann hier sein eigenes Wort
nicht še nedzirdēsi pats savus
vārdus; 2. fig. (begreifen, fassen) saprast;
Sie haben mich falsch verstanden, Jūs
mani neesat sapratuši; verstanden? vai
sapratāt? darin versteht er keinen
Spaß, tai ziņā ar viņu nedrīkst jokot;
(jemm. etw.) zu » geben, likt (kādam
ko) manīt; was ~ Sie unter diesem
Ausdruck? kā Jūs izskaidrojat šo
izteicienu; 3. fig. (gelernt haben) mācēt,
prast; (kennen) zināt; II. v. refl. sich
1. (sich hören) dzirdēt sevi; 2. fig.
(sich begreifen) saprasties; sich aufs
Wetter prast pareģot laiku; 4. fig.
(einig sein) būt vienis» prātis.
Verstē’hen, n. saprašana, f.
verstei’gen, v. refl. (v. steigen) (part. p.
verstie’gen) sich «., pacelties od. uzkāpt
pārāk augstu; fig. sich zu hoch
neieturēt robežas, iet par daudz tālu.
Versteigerer, m. ūtrupnieks, m.
versteigern, v. a. izūtrupēt, pārdot
vairāksolīšanā.
Verstei’gerung, f. izūtrupēšana, f.;
pārdošana vairāksolīšanā; izūtrupējums,
m.; (Auktion) ūtrupe, f.
versteinern, I. v. a. pārakmeņot; II. v. n.
u. v. refl. sich », pārakmeņoties,
pārvērsties par akmeni.
Versteinerung, f. pl. -en, pārakmeņo-
šanās, f.; pārakmeņojums, m.
verstell’bār, adj. pārskatāms,
verstel’len, I. v. a. 1. (verrücken)
pārstatīt; 2. (versperren) aizkrustot (ceļu);
3. fig. seine Stimme, seine Handschrift
pārgrozīt balsi, rokrakstu; II. v. refl.
sich izlikties; sich zu -» wissen, prast
izlikties.
Verstellung, f. 1. pārstatīšana, f.; 2. fig.
izlikšanās, f.; ~ der Handschrift,
rokraksta pārgrozījums, m.
Verstel’lungskunst, f. izlikšanās māksla, f.
versterben, v. a. (v. sterben) (part. p.
verstorben) nomirt; der, die
Verstorbene, nelaiķis, m.; nelaiķe, f.
versteu’ern, v. a. (etw.) maksāt (par
ko) nodokli od. muitu.
Versteuerung, f. nodokļa od. muitas
maksājums, m.
verstim’men, I. v. a. 1. nepareizi skaņot
(instrumentu); ein verstimmtes
Instrument, noskaņojies instruments; 2. fig.
(jemn.) », saīdzināt od. sakaitināt
(kādu); er ist verstimmt, viņš saīdzis;
II. v. refl. sich atskaņoties.
Verstimmt’heit, f. v. Verstimmung.
Verstim’mung, f. 1. (instrumenta)
noska-ņošanās, f.; 2. fig. " (üble Laune)
īgnums, m.; saīdzis prāts,
verstock’en, I. v. a. darīt nejūtīgu; sein
Herz nocietināt sirdi; II. v. n.
nocietināties; III. v. refl. sich «,
nocietināties, tapt nejūtīgam.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
