Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - T - todbringend ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
524
todbringend — Tonleiter
badā; sich zu -e lachen, pārsmieties,
aiz smiekliem vai pušu plīst.
töd’bringend, adj. nāvīgs.
tö’desähnlich, adj. nāvei līdzīgs,
lētar-ģisks; -er Schlaf, lētarģija, f.
Tö’des||ahnung, f. nāves nojauta, f.
-angst, f. nāves bailes, f. pl.;
briesmīgas bailes;— ausstehen od. in
schweben, izciest nāves bailes, atrasties
nāves bailēs, -gedanke, m. domas par
nāvi. -gefahr, f. nāves briesmas f. pl.;
in - schweben, atrasties nāves
briesmās; (jemn.) aus - retten, izglābt
(kādam) dzīvību, -grauen, n. nāves
šausmas, f. pl. -schweiß, m. nāves sviedri,
m. pl.; auksti sviedri, -stille, f. nāves
klusums, m.; liels klusums, -stoß, m.
nāvīgs dūriens; (jemm.) den «.
versetzen, nogalināt (kādu), -strāfe, f.
nāves sods, m.; die - erleiden, izciest
nāves sodu; zur » verurteilen,
piespriest nāves sodu; bei piedraudot
ar nāves sodu. -streich, m. nāvīgs
cirtiens.
tö’deswürdig, adj. nāvi pelnījis.
Töd’feind, m. nāvīgs ienaidnieks, -in, f.
nāvīga ienaidniece. -schaft, f. nāvīgs
ienaids.
töd’krank, adj. uz miršanu saslimis.
töd’lich, I. adj. nāvīgs, nāves-; -e Waffe,
nāves ierocis; II. adv. nāvīgi; fig.
(jemn.) ~ hassen, ienīst (kādu) kā nāvi;
fig. sich - langweilen, gaŗlaikoties līdz
nāvei.
Töd’lichkeit, f. nāvīgums, m.
töd’müde, adj. līdz nāvei piekusis.
Töd’sünde, f. briesmīgs grēks.
To’ga, f. pl. -gen, toga, f.
Toilet’te [toi-], f. pl. -n, 1. tualete, f.;
uzpošanās galdiņš; 2. tērps; 3. ateja.
tolerant’, adj. tolerants, panesīgs,
iecietīgs.
toll, I. adj. 1. (verrückt, wahnsinnig)
traks, ārprātīgs; werden, palikt
trakam, sākt trakot; (jemm.) den Kopf
-machen, satracināt (kādu); ein -er
Hund, traks suns; 2. (unsinnig)
neprātīgs; II. adv. traki, aušīgi; er macht
es zu viņš par daudz ālējas; es
ging - her, bija traka dzīve; fam. sich
und voll saufen, piedzerties kā lopam.
Tol’le, f. pl. -n, 1. (vom Haar) cirta, f.;
2. (Krause) krumpene, f.
Toll’beere, f. vilku oga, f.
tol’Ien, I. v. a. sacirtāt matus; II. v. n.
trakot, plosīties.
Toll’||haus, n. trako nams, m.; ārprātīgo
nams, m. -heit, f. pl. -en, 1. (als
Zustand) trakums, m.; 2. (als Hand-
lung) trakošana, f.; traks nedarbs,
-kirsche, f. vilku oga, f. -kopf, m.
trakulis, m.; trakule, f.
toli’i; köpf ig, adj. trakulīgs, -kühn, adj.
pārdrošs.
Toll’||kühnheit, f. pārdrošums, m.;
pārdrošība, f. -wūt, f. trakuma sērga, f.
Toll’patsch, m. -es, pl. -e, fam. lempis, m.
toll’patschig, adj. fam. lempīgs.
Töl’pel, m. -s, pl. lempis, m.; lācis, m.;
teļš, m.
Tölpelei’, f. pl. -en, lempība, f.; lem-
pīgums, m.
töl’pelhaft, I. adj. lempīgs; II. adv. kā
lempis, lempīgi.
Tomā’te, f. pl. -n, tomāts, m.
Tön, m. -(e)s, pl. Tö’ne, 1. tonis, m.; ein
ganzer vesels tonis; ein halber
pustonis, m.; den . angeben, dot toni;
fig. spēlēt pirmo vijoli; in klagendem,
spöttischem -e, žēlodamies, zobodamies
(runāt); fig. in gebieterischem -e
reden, runāt pavēlētāja balsī; 2. (Schall)
skaņa, f.; 3. (Betonnung) akcents, m.;
uzsvars, m.; den - auf die erste Silbe
legen, uzsvērt pirmo balsienu; 4.
(Farbengrund) tonis, m.; krāsas
noēno-jums, m.
Tön, m. -(e)s, pl. -e, māls, m.; meist
māli, m. pl.; (bes. der blaue) glūds, m.,
auch glūda, f.
Tön’abstand, m. intervalls, m.; toņu
starpa, f.
ton’angēbend, adj. svarīgs, galvens,
vadošs.
Tēn’llangēber, m. galvenais vīrs,
barvedis, m. -ārt, f. 1. toņu kārta, f.; harte
dūrs, m.; weiche molls, m.; in
allen -en, visās toņu kārtās; fig. eine
andere «. anschlagen, runāt citādā
balsī; 2. (Erde) glūdas suga, f.
Tön’||brechung, f. skaņas laušana, f.
-dichter, m. skaņradis, m. -dichtung, f.
kompozicija, f.
tö’nen, v. n. skanēt.
Tö’nen, n. -s, skanēšana, f.
Ton’ērde, f. glūdzeme, f.
tö’nern, adj. māla-, glūda-,
Tön’|]fall, m. kadence, f. -folge, f. toņu
seka, f. -führung, f. modulācija, f.
-fülle, f. skaņu kuplums, m.
tö’nicht od. tö’nig, adj. mālains, glūdains.
tö’nisch, adj. tonisks.
Tön’||kalk, m. glūdas kaļķis, m. -kunst, f.
mūzika, f.; mūzikas māksla, f.
-künst-ler, m. mūzikas mākslinieks, m.
-künst-lerin, f. mūzikas māksliniece, f.
Tön’leiter, f. gamma, f.; toņukārta, f.;
toņkāpenis, m.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
