Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - E - engelmild ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
engelmild — Entdeckungsreise
171
eng’el ||mild, adj. maigs kā eņģelis,
eņģeļa maigumā, -rein, adj. šķīsts kā
eņģelis.
Eng’elreinheit, f. eņģeļa bezvainīgums,
m.
eng’elschön, adj. skaists kā eņģelis,
eņģeļa skaistumā.
Eng’elwurz, f. (Bot.) govju gārses, f.
pl.; (wilde) zirdzenes, f. pl.
eng’en, v. a. 1. sašaurināt; saraukt; 2.
(beengen) apspiest; spiest.
Eng’erling, m. -s, pl. -e, ķirmulis, m.
Engerwērden, n. sašaurināšanās, f.
eng’ļjhalsig, adj. šaurkakla-; -e Flaschen,
pudeles ar šauru kaklu, -herzig, adj.
šaursirdīgs.
Eng’herzigkeit, f. šaursirdība, f.; šaur-
sirdīgums, m.
Eng’land, n., -s, Anglija f.
Engländer, m. -s, pl. «, anglis, m. -in,
f. pl. -nen, angliete, f.
Eng’paß, m. aiza, f. (šaurs ceļš pār
kalniem).
Engrös’|jgeschäft [angrö-], n. lielveikals,
m. -handel, m. lieltirdzniecība, f.
Enk’el, m. -s, pl. 1. (Sohn eines
Sohnes) dēla dēls, m.; 2. (Sohn einer
Tochter) meitas dēls, m.; -in, f. pl.
-nen, 1. (Tochter eines Sohnes) dēla
meita, f.; 2. (Tochter einer Tochter)
meitas meita, f.; die Enkel, 1.
(Kindeskinder) bērnu bērni, m. pl.; 2.
(Nachkommen) pēcnācēji, m. pl. -kind, n. v.
Enkel(in). -söhn, m. bērnu bērna dēls,
m.; (scherzw.) padēklītis, m. -tochter,
f. bērnu bērna meita, f.; (scherzw.)
padēklīte, f.
enorm’, adj. u. adv. enorms, ļoti liels,
milzīgs.
Enquet’e [ankä], f. +, pl. -n, anketa, f.;
aptauja, f.
entär’ten, v. n. izdzimt, izvirst,
entār’tet, adj. (part. p.) izvirtis.
Ensem’ble [anßanb’l], n. -s, pl. -s,
ansamblis, m.; kopspēle, f.
ent- salikteņos apzīmē: no-, at-,
projām, aiz-.
Entār’tung, f. pl. -en, izvirtība, f.
entäu’ßern, v. refl. sich (einer Sache) *,
atteikties.
entbeh’ren, v. a. (nicht haben) būt (bez
kā od. bez kādas lietas), trūkt; ich
entbehre des Notwendigsten, man
trūkst visvajadzīgāko lietu; diese
Nachricht entbehrt jeder Grundlage,
šai vēstij nav nekāda pamata,
entbehrlich, adj. nevajadzīgs;
(überflüssig) lieks.
Entbehrlichkeit, f. pl. -en,
nevajadzīgums, m.; liekums, m.
Entbeh’rung, f. pl. -en, trūkums; unter
den größten -en, visu ko pieciešot.
ent’bieten, v. a. (v. bieten) (part. p.
entböten) pavēlēt, likt; (jemm.) seinen
Gruß likt (kādu) sveicināt.
ent’binden, v. a. (v. binden) (part. p.
entbunden) 1. (losbinden) atraisīt;
(befreien) atsvabināt; (jemn.) von einer
Pflicht atsvabināt (kādu) no
pienākuma; 2. sajemt bērnu radībās; von
einem Kinde entbunden werden,
dzemdēt bērnu; sie ist glücklich entbunden
worden, viņa laimīgi dzemdējusi.
Entbin’dung, f. pl. -en, 1. (Befreiung)
atbrīvojums, m.; 2. (Niederkunft)
radības, f. pl.; dzemdēšana, f.; sie ist
bei ihrer » gestorben, viņa radībās
mirusi; sie ist der . nahe, viņa drīz
dzemdēs.
Entbin’dungs||anstalt, f. dzemdēšanas
iestāde, f. -anzeige, f. radību
paziņojums, m. -arzt, m. bērnu sajēmējs
ārsts.
entblättern, I. v. a. nobraucīt od.
nobirdināt lapas; II. v. refl. sich
zaudēt lapas; die Bäume - sich, kokiem
nobirst lapas.
Entblätterung, f. lapu nobraucīšana,
f.; lapu nobraucījums, m.
ent’blöden, v. refl. sich 1. (sich
erdreisten) iedrošināties; 2. (sich schämen)
kaunēties.
ent’blö’ßen, I. v. a. 1. atsegt, atklāt; sein
Haupt nojemt cepuri; mit
entblößtem Haupte stehen, stāvēt ar kailu
od. neapsegtu galvu; sein Schwert
izraut zobenu no makstīm; II. v. refl.
sich ļ. atsegties; 2. fig. sich von
Geld iztukšoties.
Entblö’ßung, f. 1. atsegšana, f.;
atsegums, m.; 2. (Nacktheit) kailums, m.;
3. (Beraubung) atjemšana, f.
entbren’nen, v. n. (v. brennen) (part. p.
entbrannt’) iedegties, uzliesmot; in
Wut dusmās iekarst; in Liebe
kaislīgi iemīlēt; der Krieg entbrannte
aufs neue, kaŗš no jauna sāka
plosīties.
ent’bürden, v. a. nojemt nastu.
entdeck’en, I. v. a. atrast, atklāt; eine
Insel «, atrast salu; II. v. refl. sich
atklāties, parādīties.
Ent||deck’er, m. -s, pl. atradējs, m.;
atklājējs, m.; uzgājējs, m.; Kolumbus
war der ~ Amerikas, Kolumbs bija
Amerikas atklājējs, -deck’ung, f.
atrašana, f.; atradums, m.
Entdeckungsreise, f. ceļojums atradumu
dēļ.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
