Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - B - Brettchen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Brettchen — Brouillon
127
m.j dem. plauktiņš, m.; mit -ern
auslegen od. beschlagen, apsist dēļiem;
fig. (bei jemm.) einen Stein im -e
haben, baudīt lielu uzticību (pie kāda).
Brett’chen, n. -s, pl. dēlītis, m.
(galdiņš, m.).
Bret’terdecke, f. dēļu griesti, m. pl.
bret’tern adj. dēļu-.
Bretterverschlag, m. aizgalda, f. •
Brett’miihle, f. zāģu sudmalas, f. pl.
bre’vi ma’nu, adj. tūliņ, uz ātru roku.
Brē’zel, f. pl. -n, kliņģeris, m.
Bri’cke, f. «., pl. -n, zutiņš, m.; nēģis, m.
Bridge, n. (Kartenspiel), bridžs, m.
Brief, m. -(e)s, pl. -e, vēstule, f.; -e (mit
jemm.) wechseln, sarakstīties (ar kādu).
Brief||annahme, f. vēstuļu piejemšana, f.
-böte, m. vēstuļu iznēsātājs, m. -chen,
n. -s, pl. vēstulīte, f.
brieflich, I. adj. vēstules-; II. adv. ar
vēstuli; -e Beziehungen, vēstuļu
satiksme, f.; (mit jemm.) - verkehren,
sarakstīties (ar kādu).
Brief||marke, f. pastmarka, f. -Umschlag,
m. vēstules aploksne, f. -Wechsel, m.
sarakstīšanās, f.; sie standen in
lebhaftem viņi bieži sarakstījās.
Brigg, f. pl. -s, briga, f. (ātrbraucējs
kuģis ar diviem mastiem),
brillant’ [briljant], I. adj. briljants, ļoti
spožs; II. adv. spoži.
Brillant’ [briljant], m. -en, pl. -en,
briljants, m.; slīpēts dimants.
Bril’le, f. pl. -n, 1. brilles, f. pl.;
acenes, f. pl.; er trägt eine viņš nēsā
brilles; 2. (im Abtritt) sēžas caurums,
m.
Bril’leneinfassung, f. briļļu apkalums, m.
brillie’ren, v. n. spīdēt; (mit etw.)
lepoties (ar ko),
bring’en, v. a. (bring’e; brachte;
gebracht’) nest; (vom Sprechenden fort)
aiznest; (zum Sprechenden hin) atnest;
(hin u. her nēsāt; ich werde deine
Schwester nach Hause », pavadīšu
tavu māsu mājās; Ehre darīt godu;
Verlust ciest zaudējumus; ein Wort
bringt das andere, vārds vārda galā;
(besondere Redensarten:) (mit an) ans
Licht celt gaismā; (mit auf) gut,
daß du mich darauf gebracht hast,
labi, ka tu man atgādināji; (mit in)
in Ordnung nokārtot, vest kārtībā;
in Verlegenheit samulsināt; zur
Kenntnis paziņot; zu Papier
uzrakstīt.
Bringer, m. -s, pl. nesējs, m. -in f.
pl. -nen, nesēja, f.
Brī’se, f. pl. -n, brīze, f.;
atspirdzinātā js vējiņš.
Bröck’||chen od. -lein, n. -s, pl. «.,
drusciņa, f.; (Stückchen) gabaliņš, m.
bröck’eln, I. v. a. drupināt, sadrupināt;
II. v. refl. sich drupt, sadrupt.
Brock’en, m. -s, pl. druska, f.;
drupata, f.; (Bissen) kumoss, m.; (Reste)
atliekas, f. pl.; fig. lateinische
latīņu drumstalas, f. pl.
brö’deln, v. n. mutuļot.
Brö’deln, n. -s, mutuļošana, f.
Brö’dem od. Bröden, m. -s, karsti
garaiņi.
Broderie’, f. izšuvums, m.; izrakstījums,
m.
brodieren, v. a. brodēt, izrakstīt.
Brom’beere, f. cūcenes, f. pl.; kazenes,
f. pl.
Brombeerstrauch, m. cucenäji, m. pl.;
kazenāji, m. pl.
Bronchiāl’katarrh, m. bronchu katarrs,
m.
Bron’chien, f. pl. bronchas, f. pl.
(elpojamās caurules gali plaušās).
Bronn, m. avots, m.
Bron’nen, m. -s, pl. avots, m.;
(Brunnen) aka, f.
Bron’ze [brontze], f. pl. -n, bronza, f.
Bro’sāme, f. pl. -n, druska, f. dem.
drusciņa, f.
Brosch’e, f. «, pl. -n, broša, f.; saktā, f.
Broschü’re, f. pl. -n, brošūra, f.
Brot, n. -(e)s, pl. -e, 1. maize, f.; dem.
maizīte, f.; schwarzes rupja maize;
weißes baltmaize; - aus Kaff,
pelavu maize; (alt) saziedējusi maize;
ungesäuertes neraudzēta maize;
übersäuertes pārrūgusi maize; fig.
das - des Lebens, dzīvības maize;
das tägliche dienišķā maize; •»
einrühren, iejaut maizi; » kneten, mīcīt
maizi; fig. sein . verdienen, nopelnīt
savu maizi (od. pārtiku); fig. sein
eigenes «. essen, dzīvot paša maizē;
wes - ich esse, des Lied ich singe, pat
suns zina, kas viņu baŗo; 2. (Laib)
kukulis, m.; klaips, m.
Bröt’||chen, n. -s, pl. 1. maizīte, f.;
2. kukulītis, m.
Bröt’||ende, n. doniņa, f. -erwerber, m.;
maizes pelnītājs, m.
bröt’lös, adj. (von Personen) bezmaizes-;
zehn Arbeiter sind geworden, desmit
strādnieki palikuši bez maizes.
Brot’||lösigkeit, f. maizes trūkums, m.
-neid, m. maizes naids, -rinde, f.
garoza, f. -schnitte, f. maizes rieciens,
m. od. šķēle, f. -trog, m. abra, f.
Brouillon’ [bruljon], n. -s, pl. -s, 1. (das
Unreine) bruljons, m.; im « aufschrei-
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
