Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - W - Winterabend ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Winterabend — wirken
651,
Win’ter||äbend, m. ziemas vakars, m.
-apfel, m. ziemas ābols, m. -arbeit, f.
ziemas darbs, m. -aufenthalt, m.
ziemas miteklis, m.; ziemas mītne, f.;
uzturēšanās pa ziemu; den ~ haben,
pavadīt ziemu, -bahn, f. ziemas od.
kamanu ceļš, m. -bedarf, m. ziemas
vajadzības, f. pl. -bestellung, f. lauku
darbi pa ziemu, -birne, f. ziemas
krau-sis, m. -blūme, f. salmene, f.; dzeltānā
kaķpēdiņa, f. -getreide, n. ziemas
labība, f.; ziemājs, m. -griin, n.
ziemcie-ši, m. pl. -korn, v. -getreide. -lager,
n. ziemas nometne, f.; (bei wilden
Tieren) ziemas midzenis, m.
win’terlich, I. adj. ziemas-; II. adv. kā
ziemā.
Win’ter||luft, f. ziemas gaiss, m.
-lust-bārkeit, f. ziemas izprieca, f. -mārchen,
n. ziemas pasaka, f.
win’termäßig, I. adj. ziemas-, ziemai
piemērots; II. adv. kā pa ziemu.
win’tern, v. imp. es Wintert, 1. ziema
tuvojas; 2. mums ziema.
Win’ter||nacht, f. ziemas nakts, f. -öbst,
n. ziemas augļi, m. pl. -palast, m.
ziemas pils, m. -pflanze, f. ziemas augs,
m. -roggen, m, ziemas rudzi, m. pl.
-saat, f. ziemas sēja, f.; ziemāji, m. pl.
-schlāf, m. ziemas miegs, m.; ziemas
guļa, f. -schlafer, m. ziemas gulētājs,
m. -semester, n. ziemas sēmestris, m.
-tag, m. ziemas diena, f. -Überzieher,
m. ziemas mētelis, m.
Win’terung, f. pl. -en, izmitināšana pa
ziemu.
Win’ter||vergnügen, n. ziemas prieki, m.
pl. -vögel, m. ziemas putns, m.
-Weizen, m. ziemas kvieši, m. pl. -wetter,
n. ziemas laiks, m.
Win’zer, m. -s, pl. 1. (Weinbauer)
vīnkopis, m.; vīndārznieks, m.; 2.
(Weinleser) vīnogu lasītājs, m. -in, f.
pl. -nen, 1. vīnkope, f.; 2. vīnogu
lasītāja, f. -lied, n. vīnodznieku
dziesma, f.
win’zig, I. adj. sīciņš; (geringfügig)
niecīgs; ein -es Männchen, mazs vīriņš;
II. adv. sīki, niecīgi.
Win’zigkeit, f. mazums, m.;
niecīgums, m.
Wip’fel, m. -s, pl. galotne, f.;
virsotne, f.
Wipfeln, I. v. a. nocirst galotni; II. v. n.
pacelties.
Wipp’chen, n. pl. 1. (Possen) nieki, m.
pl.; blēņas, f. pl.; 2. (Winkelzüge)
sprukstīšanās, f.; „ machen,
sprukstī-ties, izlocīties.
Wip’pe, f. pl. -n, 1. (Schaukelbrett)
šupotņu dēlis, m.; fig. auf der - stehen,
būt briesmās, būt gatavam uz gāšanos;
2. (Wippgalgen) spīles, f. pl.; moku
sols, m.
wip’pen, I. v. a. šūpot; einen
Verbre-cher_ likt noziedznieku spīlēs,
spīdzināt noziedznieku; einen Matrosen
mērcēt matrozi jūrā (par sodu); II.
v. n. šūpoties; III. v. refl. sich
šūpoties.
Wip’pen, n. -s, šūpošanās, f.
Wipp’galgen, m. spīles, f. pl.; moku sols,
m.
wir, prn. mēs; » waren unserer drei, mēs
bijām trijatā,
wirb v. werben.
Wir’bel, m. -s, pl. 1. (wirbelnde
Drehung) virpuļošana, f.; 2. (Strudel)
atvars, m.; virpulis, m.; 3.
(Trommelwirbel) bungu rīboņa, f.; tricinājums,
m.;_ einen ~ schlagen, rībināt od.
tricināt bungas; 4. (am Fenster)
aizgriežamais, m.; 5. (an der Geige) tapiņa,
f.; 6. (am Rückgrat) skriemelis, m.;
skritulis, m.; 7. (an einer Blockwolle)
virpulis, m.; 8. (am Kopfe) galvas
virsus, m.; dziemulis, m.; vom «. bis zur
Zehe, no galvas līdz papēžiem.
Wir’belbein, n. skriemelis, m.
wir’be||licht od. -lig, adj. virpuļains.
Wir’belknochen, m. skriemelis, m.;
skritulis, m.
wir’bellös, adj. bezmugurkaula-.
wir’beln, v. n. 1. (sich im Kreise drehen)
virpuļot; das Wasser wirbelt, ūdens
mutuļo; fig. der Kopf wirbelt mir,
galva man reibst; 2. (auf der Trommel)
rībināt od. tricināt (bungas).
Wir’beln, n. -s, 1. virpuļošana, f.; 2. (auf
der Trommel) rībināšana, f.
W ir’bel[|säule, f. mugurkauls, m. -stürm,
m. ciklons, m.; auka, f. -tiere, n. pl.
mugurkaulaiņi, m. pl. -wind, m.
viesulis, m.
wirbst, wirbt v. werben,
wird v. werden,
wirf, wirfst, wirft v. werfen,
wir’ken, I. v. a. 1. (weben) aust; 2. fig.
(hervorbringen) darīt; Gutes darīt
labu; II. v. n. 1. iespaidot; das Mittel
hat nicht gewirkt, zāles nav
līdzējušas; beruhigend apmierināt, remdēt;
schädlich^ kaitēt; die -de Ursache,
iespaidotajs cēlonis; sein Beispiel wirkt
auf die andern, viņa priekšzīme
iespaido citus; 2. als Lehrer darboties od.
strādāt par skolotāju, izpildīt skolotāja
amatu.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
