Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Sprößling ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Sprößling — Staat
491
Sprößling, m. -(e)s, pl. -e, atvase, f.;
atauga, f.
Sprot’te, f. pl. -n, šprote, f.
Spruch, m. -(e)s, pl. Sprüch’e; 1. (Urteil)
spriedums, m.j lēmums, m.; zum -e
bringen, likt spriest; zum -e kommen,
tikt spriestam; 2. (Austausch) teikums,
m.; izteiciens, m.; (kurzgefaßter
Lehrspruch) aforisms, m.; domu grauds, m.
Sprö’del, m. -s, pl. 1. (Sprudeln)
bur-buļošana, f.; 2. (Quelle) burbuļotājs
avots, m.; burzgulis, m. -köpf, m.
karstgalvis, m.
sprö’deln, v. n. burbuļot; mutuļot;
(perlen) dzirkstīt; fig. -der Witz, spīdoša
atjautība;’ fig. er sprudelt von Witz,
viņam vārdi sprikst vien.
Sprū’deln, n. -s, 1. burbuļošana, f.;
mutu-ļošana, f.; 2. fig. (vom Witz)
sprikstē-šana, f.
sprü’hen, I. v. a. Funken mest
dzirksteles; II. v. n. 1. sprēgāt; 2. fig.
dzirkstīt; 3. fig. sprikstēt; III. v. imp. (vom
Regen) es sprüht, lietutiņš smidzina.
Sprüh’ ||teuer, n. sprēgātāja uguns, f.
-rēgen, m. smalks lietutiņš.
Sprung, m. -(e)s, pl. Sprüng’e; 1. lēciens,
m.; Sprünge machen, lēkt, lēkāt; im
-e, lecot; mit einem -e, ar vienu
lēcienu; fam. es ist nur ein - bis dahin,
ir tikai pāris soļu līdz turienei; fig.
(jemm.) auf die Sprünge helfen,
palīdzēt tikt (kādam) uz ceļa; 2. (Riß)
plaisa, f.; sprēgā, f.; (Spalt) šķirba, f.;
Sprünge bekommen, plaisāt, sprēgāt.
Sprung’ļ Jbein, n. papēža kauls, m. -brett,
n. atlēktne, f. -fēder, f. atspere, f.
-fēdermatratze, f. atspeŗu matrace, f.
sprung’fertig, adj. uz lēcienu gatavs,
gatavs lēkt.
sprung’weise, adv. lēkšus, lēcieniem.
Spuck’e, f. siekalas, f. pl.; slienas, f. pl.
spuck’en, v. n. spļaut, spļaudīt.
Spuck’napf, m. spļautuve, f.
Spūk, m. -(e)s, pl. -e, (Gespenst) spoks,
m.; ķēms, m.
spū’ken, I. v. n. spokot; spokoties; II. v.
imp. es spukt in diesem Hause, šai
namā spokojas; fig. es spukt in seinem
Kopfe, viņš muld.
Spū’le, f. pl. -n, 1. (für Fäden) spole, f.;
dem. spolīte, f.; 2. spalvas stobrs, m.;
spīga, f.
spu’len, v. a. spolēt.
Spū’len, n. -s, spolēšana, f.
spülen, I. v. a. skalot; mazgāt;
Bernstein ans Land izskalot dzintaru
malā; II. v. n. an die Mauern
piesisties (od. piešļakstināties) pie
mūkiem.
Spülen, n. -s, skalošana, f.
Spü’ler, m. -s, pl. spolētājs, m. -in, f.
pl. -nen, spolētāja, f.
Spül’faß, n. baļļa, f. -frau, f. skalotāja, f.;
mazgātāja, f.
Spülicht, n. -(e)s, samazgas, f. pl.
Spül’lappen, m. lupata, f.; beržamā
lupata.
Spūl’mādchen, n. spolētāja, f.
Spül’||mägd, f. skalotāja, f.; trauku
mazgātāja, f. -napf, m. muldiņa, f.
Spūl’rad, n. spolējamais ritenis.
Spülung, f. skalojums, m.
Spül’wasser, n. samazgas, f. pl.
Spül’wurm, m. cērme, f.
Spund, m. -(e)s, pl. Spün’de, spunde, f.;
dem. spundīte, f.
Spund’bohrer, m. spundes urbjamais;
mucu svārpsts, m.
spün’den, v. a. spundēt.
Spund’||loch, n. spundes caurums, m.
-tiefe, f. spundes dziļums, m. -zapfen,
m. spunde, f.
Spür, f. pl. -en, 1. (von Menschen od.
Tieren) pēda, f.; dem. pēdiņa, f.; (von
Wagen od. Schlitten) sliede, f.;
(Geleise) gramba, f.; (jems.) «. verfolgen,
sekot (kāda) pēdām; die Hunde
haben die - verloren, suņi noklīduši no
pēdām; 2. fig. (von Ereignissen) zīme,
f.; (Überbleibsel) atliekas, f. pl»; ohne
eine - zu hinterlassen, ne zīmes
neatstājis.
Spür’biene, f. ogstenis, m.
spü’ren, I. v. a. 1. (bemerken) pamanīt,
(fühlen) just; (merken) manīt, noskārst,
noprast; 2. das Wild saost
medījumu; II. v. n. dzīt pēdas; ošņāt;
(nach etw.) meklēt (ko), dzīties
(pēc kā).
Spü’ren, n. -s, meklēšana, f.; ošņāšana, f.
Spü’rer, m. -s, pl. ošņātājs, m.;
okšķeris, m.
Spür’hund, m. 1. kvekšķis, m.; 2. fig.
(Schnüffler) okšķeris, m.; ošņa, com.;
(Spion) spiegs, m.
spürlös, adv. bez pēdām.
Spür’||näse, f. 1. okšķeŗa deguns, m.;
2. fam. ošņa, com.; okšķeris, m. -sinn,
m. 1. (von Hunden) guter «, labs
deguns; 2. fig. (Scharfsinn) asprātība, f.
Spür’weite, f. sliežu platums, m.
spū’ten, v. refl. sich steigties.
St. (= Sankt) - Paulus, svētais Pāvils.
Staat, m. -(e)s, pl. -en, 1. (Land) valsts,
f.; 2. (Aufwand) greznums, m.;
großen «■ machen, vareni greznoties; 3.
(schöne Kleider) skaistās drēbes.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
