Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - spannen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
484 spannen —
span’nen, I. v. a. 1. stiept, freq. staipīt;
(jemn.) auf die Folter mocīt od.
spīdzināt (kādu); nomocīt (kādu); Tuch
in den Rahmen iestiept drānu
rāmī; die Segel uzvilkt buŗas; den
Hahn (am Gewehr) •», uzvilkt gaili;
Saiten auf ein Instrument uzvilkt
stīgas instrumentam; 2. (umfassen) eine
Oktave apņemt oktāvu; 3.
(beengen) fig. die Lage ist gespannt,
stāvoklis nopietns; fig. gespanntes
Verhältnis, nedraudzīgas attiecības; 4.
(anspannen) jūgt; die Pferde vor den
Wagen iejūgt zirgu ratos; II. v. a.
interesēt, valdzināt; modināt
ziņkārību; ein -der Roman, romāns, kas
valdzina.
Span’nen, n. -s, stiepšana, f.
span’nenlang, adj. sprīdi gaŗš, sprīža
ga-ŗumā.
Span’ner, m. -s, pl. stiepējs, m.
Spann’ļļfēder, f. atspere, f. -hammer, m.
stiepējveseris, m. -ringel, m. balzums,
m.; balgzdi, m. pl. -kraft, f. elastība,
f.; atsperība, f.
spann’kräftig, adj. elastīgs, atsperīgs.
Spann’muskel, m. stiepējs muskulis, m.’
Spannraupe, f. sprīžmetis, f.
Spannung, f. pl. -en, 1. (Spannen)
stiepšana, f.; (Ausdehnung) izstiepums,
m.; 2. (Spannweite) sprīža platums, m.;
3. fig. sasprindzinātība, f.; (Mech.)
spriegums, m.; (Ungeduld) nepacietība,
f.; in großer ~ sein, būt ļoti
nepacietīgam; 4. (gespanntes Verhältnis)
nesaderība, f.; nesaprašanās, f.; sie leben
in großer miteinander, viņi dzīvo ļoti
nesaderīgi.
Spann’weite, f. sprīža platums, m.
Spär’||büchse, f. krājnīca, f.; krājamā
kārbiņa, f. -einläge, f. noguldījums
krājkasē.
spā’ren, I. v. a. taupīt; Geld krāt
naudu; II. v. n. taupīt.
Spä’||ren, n. -s, taupīšana, f. -rer, m. -s,
pl. taupītājs, m.
Spar’gel, m. -s, sparģeļi, m. pl., auch
skostiņi, m. pl.; der wilde laumas
slota, f. -pflanzung, f. sparģeļu lauks,
m. ’
Spār’hērd, m. taupības pavards, -kasse, f.
krājkase, f. -lampe, f. taupības
spuldze, f.
spär’lich, I. adj. nabadzīgs, niecīgs;
(selten) rets; ein -es Auskommen haben,
dzīvot trūcīgi; -e Mahlzeit, gausīga
maltīte; II. adv. nabadzīgi.
Spär’lichkeit, f. niecīgums, m.;
(Seltenheit) retums, m.; (von Mahlzeiten)
gausīgums, m.
spationieren
Spār’||licht, n. ekonomiska, oikonomiska
svece. -Öfen, m. taupības krāsns,
-pfen’nig, m. aiztaupīts grasis.
Spar’ren, m. -s, pl. •», spāre, f.; fam.
einen - haben, nebūt pie pilna prāta,
-holz, n. spāŗu koks, m.
Spar’renschwelle, f. pakāju kopturis, m
Sparr’werk, n. spāres, f. pl.
spār’sam, I. adj. taupīgs; (knickerig)
skopulīgs; sein (mit etw.), skopoties (ar
ko); II. adv. - leben, taupīgi dzīvot;
~ (mit etw.) umgehen, būt
ekonomiskam, oikonomiskam (ar ko); diese
Lichter brennen šīs sveces deg
lēnām.
Spār’samkeit, f. taupība, f.; taupīgums,
m.
Spār’samkeitsriicksicht, f. aus -en, aiz
taupības nolūkiem.
Späß, m. -es, pl. Spä’ße, (Scherz) joks,
m.; (Vergnügen) prieks, m.;
uzjautrinājums, m.; zum pa jokam; das
macht mir tas mani uzjautrina;
seinen - (mit jemm.) haben od. treiben,
pajokoties (ar kādu).
Späß’chen, n. -s, pl. «, jociņš, m.
spä’ßen, v. n. jokot, jokoties; er läßt
mit sich nicht ar to cilvēku nevar
jokot.
Späßerei’, f. pl. -en, jokošanās, f.
späß’haft, adj. jocīgs.
Späß’haftigkeit, f. jocīgums, m.
spä’ßig, adj. jocīgs, joku-.
Späß’Hmacher, m. od. vögel, m. jokotājs,
m.; jokpēteris, m.
späß’weise, adv. pa jokam.
Spät, m. -(e)s, pl. -e, 1. (Mineral) spats,
m.; 2. (Pferdekrankheit) spreijas, f. pl.;
vīpotnes, f. pl.
spät, I. adj. vēls, sebs; -e Kirschen,
vēlīnie ķirši; bis in die -e Nacht
(hinein), līdz vēlai naktij, līdz melnai
tumsai; II. adv. vēlu; es ist ir jau
vēls laiks; es wird būs vēlu; zu
-kommen od. zu erscheinen,
noseboties; wie «. ist es? cik pulkstenis? zu
par vēlu.
Spät’apfel, m. vēlīns ābols, m.
Spä’tel, m. -s, pl. lāpstiņa, f.
Spā’ten, m. -s, pl. lāpsta, f.; šķipele, f.
später, I. adj. vēlāks; II. adv. vēlāk,
späterhin, adv. vēlāk, pēc tam.
spätestens, adv. visvēlāk, ne vēlāk.
Spät’||frost, m. vēls sals. -gebūrt, f.
novēlojušās radības, vēlas radības,
-herbst, m. rudens beigas, f. pl. -heu,
n. atāls, m. ,
spā’tig, adj. spreijains.
spationie’ren, v. a. (Buchdr.) izretināt.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
