- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
261

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Dictionaries, Latvia
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - H - haushalten ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

haushalten — Heck

261

den mājās ko lietot, -gesinde, n.
saime, f.; gājēji, m. pl.; saimes
ļaudis, m. pl. -gott, m. mājas dievs, m.;
die Hausgötter, mājas gari, m. pl.
-halt, m. mājturība, f.; saimniecība, f.

haus’halten, v. n. (v. halten) 1. (die
Wirtschaft führen) saimniekot; (jemm.)

vest (kādam) saimniecību; 2.
(sparsam sein) (mit etw.) būt taupīgam
(ar ko).

Haus’halter, m. -s, pl. namturis, m.;
oikonoms, f.

Haushälterin, f. pl. -nen, saimniece,
f.; mājturības pārzine, f.

haushälterisch, I. adj. saimniecisks,
taupīgs; II. adv. taupīgi.

Haushaltung, f. mājturība, f.

Hausherr, m. mājas- od. namatēvs, m.;
saimnieks, m.

haushoch, adj. nama augstuma-, nama
augstumā.

hausie’ren, v. n. mit etw. - (gehen),
iznēsāt preces pa mājām, kolportēt.

Haus’knecht, m. namiķis, m. -kost, f.
vienkāršs ēdiens, -lehrer, m.
mājskolotājs, m. -lehrerin, f. mājskolotāja, f.
-lehrerstelle, f. mājskolotāja vieta, f.

Häus’ler, m. -s, pl. iebūvietis, m.

Haus’leute, pl. mājnieki, m. pl.

häuslich, adj. mājas-, māju-; -e
Angelegenheiten, mājas lietas, f. pl. od.
mājas apstākļi, m. pl.

Häuslichkeit, f. 1. saiīnnieciskums, m.;
2. (Familienleben) mājas od. ģimenes
dzīve, f.; sich in seiner - wohl fühlen,
justies laimīgam savās mājās; er liebt
die viņš labprāt uzturas mājās.

Haus’ļļmādchen, n. od. -māgd, f. kalpone,
f. -mann, m. namiķis, m. -mannskost,
f. vienkāršs ēdiens.

haus’mütterlich, adj. «1. mājasmātes-;
II. adv. handeln, rīkoties kā
mājasmātei.

Haus’ļļnatter, f. zalktis, m. -nummer, f.

nama numurs, m. -Ordnung, f. mājas
kārtība, f. -schlüssel, m. mājas atslēga,
f. -schuhe, m. pl. tupeles, f. pl.
-schwalbe, f. čurkste, f. -schwamm, m.
nama piepe, f.; koka piepe, f.

Hausse [oß], f. vērtspapīru celšanās, f.

Haus’||stand, m. mājturība, f.;
saimniecība, f.; einen eigenen gründen,
nodibināt savu saimniecību; einen
grossen «. führen, dzīvot plaši. -Steuer, f.
nama nodoklis, m. -süchung, f. pl.
-en, mājas kratīšana, f. -taube, f.
dūja, f.

flau’stein, m. apcirsts akmens.

Haus’||teufel, m. fam. (böses Weib)
mājas velns, m. -tier,. n. mājas lops, m.;

mājas kustonis, m. -tör, n. nama vārti,
m. pl. -Verwalter, m. nama
pārvaldnieks, m. -vieh, n. mājlops, m.;
mājlopi, m. pl.
Haus’||Wächter, m. nama sargs, m.
-we-sen, n. namturiba, f.; mājas
saimnieciskā puse.
Haus’||wirt, m. saimnieks, m.
Haut, f. pl. Häu’te, 1. āda, f. (im
Körper) plēve, f.; die abgestreifte ~ der
Schlange, brauna, f.; einem Tier die
-abziehen, nodīrāt kustoni; 2. (einer
Frucht) miza, f.; {auf einer
Flüssigkeit) plēve, f.
Haut’|[ausdünstung, f. ādas izgarojums,
m. -ausschlag, m. ādas izsitumi, m. pl.
Häufchen, n. -s, pl. ādiņa, f.;
plēvīte, f.; (bei Früchten) miziņa, f.
Haut’drüse, f. ādas dziedzeris, m.
häu’ten, I. v. a. dīrāt, nodīrāt; II. v.

refl. sich mest ādu, braunoties.
Haut’entzündung, f. ādas iekaisums, m.
Hautfarbe, f. ādas krāsa, f.
häufig, adj. 1. ādains; plēvains; 2. -e

Bräune, krupis, m.
Haut’||krankheit, f. ādas slimība, f.
hautlos, adj. bezādas-.
Haut’salbe, f. ādas ziede, f.
Häutung, f. ādas maiņa, f.
Hau’zahn, m. ilknis, m.
Hēb’amme, f. bērnu sajēmēja, f.;
vecmāte, f.
Hē’be||krahn, m. celtnis, m.
Hē’bel, m. -s, pl. svira, f.
hē’ben, I. v. a. (hē’be; hob; gehoben)

1. celt, freq. cilāt; in die Höhe
pacelt augšā; (jemn.) aufs Pferd celt
od. nosēdināt (kādu) zirgam mugurā;
aus den Angeln •», izcelt no virām;

2. fig. (erhöhen) pacelt, paaugstināt;
gehobene Stimmung, pacilāts gara
stāvoklis, m.; svinīgs sajūsminājums; 3.
fig. einen Bruch «., saīsināt daļas; II. v.
refl. sich 1. celties; sich in die
Höhe ■», pacelties gaisā.

Hē’ben, n. -s, celšana, f.
Hē’bepunkt, m. atbalsta punkts, m.
Hebrä’er, m. -s, pl. ebrējs, m.
hebräisch, adj. ebrēju-, das H-e, ebrēju
valoda, f.

Hē’bung, f. pl. -en, 1. celšana, f.;
cēliens, m.; 2. fig. (Erhöhung)
paaugstinājums, m.
Hech’el, f. «., pl. -n, (linu) suseklis, m.
hech’eln, v. a. sukāt (linus).
Hecht, m. -(e)s, pl. -e, līdaka, f.
hecht’grau, adj. zilpelēks.
Heck, n. -(e)s, pl. -e, 1. (Stangenzaun)
pāļu žogs, m.; 2. (Gittertür) trelliņu

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0259.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free