- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
150

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Dictionaries, Latvia
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - D - Dürre ... - E

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

150

Dürre — Ecce-Homo

Dür’re, f. 1. (Trockenheit) sausums,
m.; 2. fig. (Magerkeit) liesums, m.;
kaisnējums, m.
dürrleibig, adj. vājš, izkaltis.
Dürrwurz, f. auniņi, m. pl.
Durst, m. -es, slāpes, f. pl.; ~ haben,
būt izslāpušam; seinen löschen,
dzesēt slāpes; ~ leiden, ciest slāpes, slāpt;
fig. ~ nach Rache, atriebšanās kāre, f.
dur’sten, v. n. slāpt,
dür’sten, v. n. u. imp. būt izslāpušam;
mich dürstet, man slāpst; fig. (nach
etw.) stipri iekārot (ko),
dur’stig, adj. izslāpis; ich bin man
gribas dzert; fam. -er Bruder,
dzērājs, m.; sviķotājs, m.
durst’|j löschend, od. -stillend, adj. ein
-es Mittel, līdzeklis, kas dzesē slāpes.
Dū’sel, m. -s, fam. (Rausch) reibulis, m.;

(Betäubung) apskurbums, m.
Dūselei’, f. pl. -en, fam. (Schläfrigkeit)

snauduligums, m.
dū’selig, adj. (schwindelig) apreibis;

(schlaftrunken) miegains,
dü’ster, adj. 1. (finster) drūms; 2. fig.

(mürrisch) saīdzis.
Düster||heit, f. od. -keit, f. m.
drūmums, m.

dü’stern, v. n. u. imp. satumst; es dū-

stert, metas tumsa.
Dutz’end, n. -s, pl. -e, ducis, m. -mensch,

m. ļoti vienkāršs cilvēks,
dutz’endweise, adv. dučiem, pa dučiem.
Dūz’brūder, m. tubrālis, m.; wir sind

Duzbrüder, mēs esam sabrāļojušies.
dū’zen, I. v. a. tujināt, uzrunāt ar „tu";

II. v. refl. sich tujināties.
Düz’schwester, f. tumāsa, f.
Dynä’mik, f. dinamika, f.; mācība par
kustību.

Dynamit’, n. -s, dinamīts, m.
(spridzināma viela).
Dynastie’, f. pl. -en, dinastija, f.
(valdnieku dzimta).
Dysenterie’, f. dizenterija, f.;
asinssērga, f.

D-Zug, m. (Durchgangszug) ātrvilciens,
m.

E.

Eb’be, f. pl. -n, bēgums, m.;
atplū-dums, m.; - und Flut, bēgums un
paisums, uzplūdums un atplūdums.
eb’ben, v. imp. es ebbt, ūdens atkrīt od.
atplūst.

ē’ben, adj. līdzens, -e Fläche, līdzenums,
m.; zu -er Erde wohnen, dzīvot apak-

šējā stāvā od. apakšā; • machen,
nolīdzināt.

ēben, adv. 1. (gerade) taisni; (-so) tāpat,
- so groß, tikpat liels; (dasselbe) tas
pats,- (ganz so) gluži tā; das wollte
ich to es taisni gribēju; 2. (in
diesem Augenblick) nupat, patlaban; da
kommt er «, tur viņš patlaban nāk;
» wollte ich es sagen, nupat es
gribēju teikt; 3. (zwar) gan; ich leugne
es nicht, es to nu gan nenoliedzu.
E’benbaum, m. melnkoks, m.
E’benbild, n. oriģinālam līdzīga ģīmetne,
f.; (bibl.) līdzība, f.; das Gottes,
Dieva ģīmis, m.; er ist das - seines
verstorbenen Bruders, viņš izskatās
gluži kā viņa nelaiķa brālis,
ē’benbūrtig, adj. vienlīdzīgf (attiecoties

uz dižciltību vai gara spējām).
Ebenbürtigkeit, f. vienlīdzīgums
(attiecoties uz gara spējām vai
dižciltību)^

ē’ben||dā, adv. turpat, -daher, adv. no
tās pašas puses, -dahin, adv. uz to
pašu pusi. -daselbst, adv. turpat, tai
pašā vietā, -derselbe (-dieselbe,
-dasselbe), prn. tas pats (tā pati);
-deshalb, adv. taisni tāpēc.
Ē’bene, f. pl. -n, 1. līdzenums, m.;
klajums; fig. er befindet sich auf
schiefer viņš slīd uz leju; 2. (Geom.)
plakne, f.

ē’b(e)nen, v. a. einen Weg <*, nolīdzināt
ceļu; fig. die Schwierigkeiten «,
novērst grūtības,
ē’benfalls, adv. arī, tāpat.
E’benholz, n. melnkoks, m.
Ē’benmāB, n. samērība, f.; samērīgums,
m.; das beobachten, ievērot samēru,
ö’benmäßig, adj. samērīgs,
ē’benso, adv. 1. tāpat; - reich, wie er,
tikpat bagāts kā viņš; 2. wie ich,
tāds pats kā es. -sehr, adv. tikpat,
-viel, adv. tikpat daudz, tikpat -wēnig,
adv. tikpat maz, tikpat.
E’benung, f. nolīdzināšana, f.;
nolīdzi-_ nājums, m.

Eber, m. -s, pl. «, kuilis, m.; dem.
kui-lītis, m.; wilder meža kuilis, m.;
junger ~ kuilēns, m.
E’beresche, f. sērmokslis, m.; pīlādzis,
m.

E’berraute, f. dievkociņš, m.
ēb’nen v. ebenen.

Ebonit’, n. -(e)s, ebonīts, m.; cietā
gumija.

Ec’ce-Ho’mo, m. -s, pl. -s, (redzi, kāds
cilvēks!) Kristus tēls (ar ērkšķu
vainagu galvā).

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0148.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free